zaļās iepakojums

zaļās iepakojums, kas arī sauc par piesārņojuma nekaitīgu iepakojumu vai videi draudzīgu iepakojumu, attiecas uz iepakojumu, kas ir nekaitīgs ekoloģiskajai videi un cilvēka veselībai, ir reģenerējams, var atkārtoti izmantot un atbilst ilgtspējīgai attīstībai. tā filozofijai ir divi aspekti

Tagad pasaule ir sākusi zaļās vētras, lai aizsargātu vidi un saglabātu dabas resursus. dizaina koncepcija, materiālu izvēle, ražošanas tehnoloģija, produkta veiktspēja, atkritumu likvidācija un citas jomas visas pārvietojas uz zaļās iepakojuma virzienā. kā piemērot modernu sapratni par taupību starp iepakojuma dizaina ir- Vai?konkrēti, zaļai iepakojumam būtu jābūt šādām nozīmēm.

iepakojuma samazināšana- Esmu gatavs.lai izpildītu funkciju nosacījumus, piemēram, aizsardzību, ērtu izmantošanu un tirdzniecību utt., zaļai iepakojumam būtu jābūt vidējai iepakošanai, kurā tiek izmantots vismazākais daudzums materiāla.

viegli atkārtoti izmantot vai pārstrādāt;-...Iepakojums var sasniegt atkārtotas izmantošanas mērķi, veicot dažādus pasākumus, piemēram, atmetumu reģenerāciju, atjaunojošu produktu ražošanu.produkti, dedzināšana, lai izmantotu siltumenerģiju, kompostēšana augsnes uzlabošanai utt.

Lai neizveidotu pastāvīgu atkritumu, iepakojuma atkritumiem, kurus nevar pārstrādāt, būtu jāapstrādā, lai sasniegtu mērķi uzlabot augsni.

iepakojuma materiāli nav toksiski vai nekaitīgi cilvēka organismam un dzīvajām būtnēm. Citiem vārdiem sakot, iepakojuma materiāliem nedrīkst būt toksiskas vielas vai toksiskās vielas saturs jākontrolē saskaņā ar attiecīgajiem standartiem.

iepakojuma produktiem nedrīkst piesārņot vidi visā tās dzīves ciklā, t. i., iepakojuma produktiem nedrīkst radīt sabiedrības apdraudējumu cilvēka ķermenim un videi visā to dzīves ciklā, tostarp izejvielu savākšanā, materiālu pārstrādē, produktu ražošanā, produktu lietošanā, atkritumu pārstrādē un galīgajā apglabā.

Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāievēro tā sauktie trīs R principi.

Pirmkārt, iepakojuma materiālu izvēlē būtu jāizmanto atkārtoti izmantojami vai atjaunojami materiāli, ēdami materiāli, noārdāmi materiāli, papīra materiāli utt.

Otrkārt, iepakojuma materiālu klasifikācijas un lietošanas apjoma samazināšana ir vēl viens svarīgs pasākums. Lai izpildītu prasības par produkta izskatu, uzlabotu produktu klasi un piesaistītu arvien vairāk patērētāju, iepakojuma dizaineri parasti pēc iespējas vairāk izmanto dažādu veidu materiālus, kas rada resursu izšķērdēšanas problēmu.

Treškārt, iepakojuma dizaineri var izmantot efektīvu grafiku vai krāsu, lai iepakojums varētu iedvesmot cilvēku izpratni par vides aizsardzību.

Tomēr zaļās dotas vai vides aizsardzības attēli ārējā iepakojumā var stimulēt patērētāju smadzenes un atgādināt, ka iepakojumu atkritumi nav jāizmeta.

Visbeidzot, katrā valstī būtu jāparedz nekaitīgas iepakojuma ieviešana ar tiesību aktiem.